|
One of the Pentagon's major internal fights came when land forces commander Lt. Gen. David McKiernan ordered a "pause" because his troops had outrun supply lines and needed to secure rear areas before converging on Baghdad.
|
|
Se trata de una historia repleta de altibajos. La coalición implementó un plan militar revolucionario con una rapidez deslumbrante, pero la transformación de los métodos de combate y de mantenimiento de la paz sigue sin estar completa. La malvada paranoia de Saddam selló su propio destino, pero resultó ser el menor de los enemigos a los que debería enfrentarse la coalición. Iraq ha demostrado ser un país asombrosamente violento, pero los iraquíes han mostrado su propia determinación de controlar su futuro.
|
|
Η ιστορία μέχρι στιγμής είναι μία των άκρων. Ο Συνασπισμός προχώρησε σε έναν ασυνήθιστο πολεμικό σχέδιο με εκθαμβωτική ταχύτητα, όμως ο μετασχηματισμός τόσο του πως πολεμάμε τον πόλεμο και της διατήρησης της ειρήνης παραμένει ελλιπής. Η κακόβουλή παράνοιά του Σαντάμ σφράγισε την μοίρα του, όμως ήταν ο μικρότερος από τους εχθρούς που θα αντιμετώπιζε ο Συνασπισμός. Το Ιράκ έκτοτε αποδείχθηκε συγκλονιστικά βίαιο, όμως οι Ιρακινοί δείχνουν την αποφασιστικότητά τους να επιμείνουν για το μέλλον τους.
|
|
Saddamas manė, kad bet kuris Vakarų puolimas bus „Dykumų lapės“ operacijos, kai anglai ir amerikiečiai 1998 m. keturias dienas bombardavo režimo ginklų gamyklas, pakartojimas. Jis daugiau nei dešimtmetį stebėjo, kaip Vakarai kariauja Balkanuose, Afrikoje ir Afganistane ir su panieka žiūrėjo į galimus karo nuostolius. Oro antskrydžiai Kosove ir Afganistane nepadarė jam jokio įspūdžio. Jis išgyveno „Audros dykumoje“ operaciją – reakciją į Irako invaziją į Kuveitą 1991 m., atlaikė nepertraukiamus bombardavimus ir išliko valdžioje. Kitaip neturėjo būti ir per kitą konfrontaciją.
|
|
Disse bøkene gir svar på andre omstridte spørsmål, det mest kontroversielle er om planleggingen for tiden etter krigen. Det poenget som ofte blir oversett er at den begrensede planleggingen ble gjort med vilje: Rumsfeld hadde ikke til hensikt å okkupere Irak. En tale før krigen kalt ”Utover nasjonsbygging”, gir uttrykk for hans engstelse med hensyn til de vanskelige virkingene av langvarige, humanitære intervensjoner. Dette er åpenbart en uortodoks holdning på bakgrunn av erfaringene på Balkan og i Afghanistan, men den følger en voksende litteratur som hevder at hjelperegimer viser seg å være destabiliserende på lang sikt.
|
|
Accentul pe o forţă mică era clar, dar Gordon şi Trainor descriu „acordeonul” planificării dintre Rumsfeld şi CENTCOM privind mărimea forţelor: estimările iniţiale prevedeau peste 500.000, dar principala forţă din ziua Z număra 140.000. Profitând de viteză, forţele urmau să evite oraşele din sud, într-o mişcare rapidă vizând decapitarea regimului din Bagdad. O inovaţie poreclită „startul generat” urma să asigure deplasarea forţelor în Irak pe măsură ce acestea soseau în Golf şi, dacă războiul s-ar fi desfăşurat rapid, acestea puteau fi trimise înapoi la bazele lor de origine înainte de a fi debarcate. Forţa aeriană urma să angajeze lupta împreună cu forţele principale şi nu înaintea acestora.
|
|
Эта история полна крайностей. Коалиция с немыслимой скоростью осуществила новый план ведения боевых действий, но трансформация, как боевых действий, так и миротворческой деятельности, остается незавершенной. Злобная паранойя Саддама решила его печальную судьбу, но он оказался самым слабым из противников, с которыми пришлось столкнуться коалиции. Ирак с тех пор стал местом, где совершаются ужасные акты насилия, но иракцы проявляют решимость бороться за свое будущее.
|
|
Bu kitaplar tartışma konusu olan diğer sorulara da cevap veriyorlar. Bunların arasında en çelişkili konu savaş sonrası planlaması. Planlamanın bilinçli olarak sınırlı tutulduğu gözden kaçıyor: Rumsfeld’in Irak’ı istila etmek gibi bir niyeti yoktu. Savaştan önce yaptığı “Ulus Kurmanın Ötesinde” başlıklı konuşmasında Rumsfeld uzun vadeli insani müdahalelerin çarpıtıcı etkileri hakkındaki endişesini ifade ediyordu. Balkanlar’da ve Afganistan’da edinilen deneyimlere bakılırsa, bu kesinlikle alışılmışın dışında bir tutum olmakla beraber yardım rejimlerinin uzun vadede istikrarsızlığa yol açtığı konusunda giderek artan literatür ile aynı doğrultudadır.
|
|
, kritiska režīma stratēģijas un taktikas analīze, kas balstās uz intervijām ar augstākā ranga Irākas amatpersonām un pārtvertajiem dokumentiem, norāda, ka Sadamu visvairāk uztrauca 1991.gada šiitu sacelšanās atkārtošanās, ko viņš bija nežēlīgi apspiedis. Stratēģiskajā plānā, Irāna arī tika uzskatīta par lielāku draudu nekā Amerika. Aizsardzības plānošana tika veidota saskaņā ar šo novērtējumu, kurā tika pausta arī kritiska attieksme pret koalīcijas uzbrukuma iespējamo tempu. Piemēram, vienīgi izpildot Huseina tiešo pavēli, sapieriem bija ļauts sagraut tiltus, kas viņam bija vajadzīgi, lai apspiestu kārtējo sacelšanos. Neapzinoties koalīcijas uzbrukuma ātrumu, viņš tādu pavēli tā arī nedeva. Koalīcijas spēki atrada lielāko tiltu daļu sprādzienam sagatavotu, bet veselu, kas ietaupīja spēkiem priekštiltu nostiprinājumu veidošanas darbus pāri upēm un kanāliem Irākas dienvidos.
|